Erasmus+ KA 121 VET projekta Nr. 2025-1-LV01-KA121-VET-000336155 mēneša mobilitātēs uz Guimares pilsētu Portugālē bija devušies 8 RMMT audzēkņi – MIKELLA VILLERE (TA- 31 Apģērbu dizains), HENRIJS VAIVARS (TA- 31 Apģērbu dizains), BEATRISE ANNA MUCIŅA (MW-31 Mājaslapu dizains), ANNA ALISE ŠAMARINA (DG-31 Grafiskais dizains), HARALDS ANDERSONS (DG-31 Grafiskais dizains), VALĒRIJA LITKE (DI-31 Interjera dizains), ELIZABETE INDRIKOVA (DI-31 Interjera dizains) un LAURA KAIROVA (MA-31 Animācija) laika periodā no 2026. gada 6. jūnija – 7. jūlijam.
Pirmajā nedēļa audzēkņus ERASMUS+ pieredzē pavadīja tehnikuma pedagogi ANNA UPENIECE UPENIETEun SANDRA KUZŅECOVA.
Mūsu grupu uzņēma RMMT sadarbības partneris Itālijā, organizācija TEMPO LIBERO Soc. Coop. Sociale ONLUS.
Vairāk par mobilitāti stāsta paši dalībnieki:
Šī bija mana pirmā reize, kad piedalījos Erasmus+ projektā, un šī pieredze noteikti bija tā vērta. Dzīvojot Itālijā, Brešā, mēs ne tikai iepazinām pašu pilsētu, bet arī daudz ceļojām pa apkārtni. Protams, lielu daļu laika pavadīju praksē, taču vienmēr atradās iespēja piedzīvot ko jaunu. Sākumā bija grūti pierast dzīvot kopā ar cilvēkiem no citām valstīm, izturēt karstumu un saprast itāļu dzīves ritmu, taču ar laiku pie visa pieradu un no katras situācijas kaut ko iemācījos. Šī pieredze man palīdzēja kļūt patstāvīgākam un pārliecinātākam par sevi.
Prakses vietā **GNE Records** strādāju par grafikas dizaineri. Veidoju Instagram ierakstus, piedalījos jauna logotipa izstrādē un apguvu video filmēšanu un montāžu – prasmes, ko skolā ikdienā nemāca. Piedalījāmies arī mūzikas festivālā, kur filmējām māksliniekus un vēlāk veidojām īsus video sociālajiem tīkliem. Tas bija izaicinoši, jo daudzas lietas nācās apgūt ļoti ātri, taču tieši tā es ieguvu visvairāk zināšanu. Tā bija mana pirmā darba pieredze, kas ļāva saprast, kā notiek darbs profesionālā vidē, kā sadarboties ar klientiem un cik svarīgi ir nebaidīties uzdot jautājumus.
No šī projekta ieguvu ne tikai pirmo īsto darba pieredzi, jaunus kontaktus un vērtīgas prasmes, bet arī draugus un neaizmirstamas atmiņas. Iepazinu Itālijas kultūru, ēdienus un dzīvesveidu, kā arī iemācījos būt patstāvīgākam un labāk pielāgoties jaunām situācijām.
Es noteikti iesaku piedalīties Erasmus+ projektos. Tā ir lieliska iespēja pilnveidot sevi gan profesionāli, gan personīgi, izkāpt no komforta zonas un iegūt pieredzi, ko ir grūti iegūt citādi. Kamēr ir šāda iespēja, tā noteikti ir jāizmanto.
Haralds Andersons
Strādāju uzņēmumā GNERECORDS, kas ir mūzikas ierakstu kompānija, mans uzdevums bija pievienot animācijas video klipiem, kurus mākslinieki varētu likt sociālajos tīklos, kā arī animēt mūzikas video. Vēl mūsus darba pienākumos bija Mūzikas festivāls, kurā man bija jāpalīdz sakārtot krēslus un filmēt priekšnesumus.
Brīvajā laikā daudz ceļojām, vēlāk uzzināju ka esam pirmā grupa, kura no Brešas aizbrauca uz Florenci. Aizbraucām arī uz Venēciju, Veronu un Milānu. Tomēr visbiežāk mēs braucām uz Gardas ezeru, tā ir ļoti skaista vieta, bijām gan uz ezera pludmalēm, gan uz atrakciju parku un akvaparku, kas atrodas tam blakus. Pašā Brešas pilsētā es apmeklēju muzejus. Mums bija iespēja iepazīties arī ar Erasmus studentiem no citām valstīm saliedēšanās pasākumos.
Nozīmīgs ieguvums man bija pirmā darba pieredze, attīstiju arī savas komunikācijas un valodas prasmes, kā arī ieguvu jaunus draugus. Noteikti iesaku citiem piedalīties Erasmus, jo šī ir neaizmirstama pieredze. Nākamajiem Erasmus+ dalībniekiem iesaku maksimāli izbaudīt doto laiku citā valstī un daudz ceļot brīvajā laikā.
Laura Kairova
Mana prakse bija arhitektūras un interjera studijā nosaukumā Labzona, prakses devējs bija jauks un deva samērā labus uzdevumus, kuriem bija nepieciešama radošuma pieeja. Pārsvarā uzdevumi bija saistīti ar diziana veidošanu mēbelēm un citiem interjera elementiem. Darbi dažreiz negāja raiti kā vēlējos, jo bija nepieciešams strādāt pēc konkrēta stila jeb vadītāja papildus stila prasībām un papildus vajadzēja strādāt jaunā programā. Protams, bija arī grūtības, pirmajā nedēļa nesapratu, ko tieši no manis prasa un kāds rezultāts vispār ir vēlams. Bet pēc dažām dienām, sapratu, ka ir vairāk jājautā, lai zinātu konkrētāk, ko tieši darīt un kā veidot, ko papildināt un ko uzlabot. Beigu beigās, sapratu visu un sāku palēnam veidot tieši tādus konceptus, lai vadītājam tie iepatiktos.
No prakses vietas ieguvu jaunas zināšanas citā programā ‘Vectorworks’, kā viss process mēbeļu konceptu jeb idejas izveidošana iet uz priekšu un kā ir stradāt arhitektūras un interjera ofisā citā vidē. Papildus, dažādus kultūras šokus, pusdienu pārtraukumi ilgāki nekā Latvijā un mājdzivnieki arī darba vietā, ka jutos kā mājās.
Brivajā laikā, pēc prakses vai nedēļas nogalē vairāk ceļoju, apmeklēju dažādas pilsētas tālāk no Brešas vai tuvāk, piemēram kā Verona, Milāna, Venēcija un Florence. Pēc prakses izbaudiju pastaigāties pilsētas ielās un izbaudīt vietējo veikalu sortimentu. Lielāko daļu mēģinājām plānot braucienus, lai lielākā daļa no mums tiktu, jo daži arī strādāja sestdienās. Visi kopā apmeklējām muzejus, kultūras stundās iemācītās vietas un izbaudijām garšīgo Itāļu kulināriju.
Manuprāt, pieteikties Erasmus+ bija visslabākā izvēle, ko izdomāju darīt, meklējot sev praksi priekš skolas. Iesaku visiem pieteikties, tik un tā un ja abšaubat, ka netiksiet, ir vērts mēģināt un cerēt uz labāko. Caur šo programmu ieguvu jaunus draugus no citām valstīm, interesantus piedzīvojumus un ļoti daudz lieliskas atmiņas.
Elizabete Indrikova
Erasmus+ mobilitātes ietvaros es strādāju uzņēmumā Viemme61 Itālijā, pilsētā Brešā, kā interjera dizainere. Šī pieredze man sniedza iespēju gūt ieskatu tajā, cik var atšķirties darba pieejas dažādās valstīs un praktiski pielietot savas zināšanas. Man bija iespēja strādāt jau zināmā programmā ArchiCad, kurā es veidoju gan funkcionālus plānojumus, gan 3D modeļus. Lielāko daļu no pavadīta laikā šajā uzņēmumā veltīju Buffoli Industries ofisa interjera 3D izstrādes, ko uzskatu par ļoti vērtīgu pieredzi, jo bija iespēja pavadīt vairāk laika ar kolēģiem, apspriežot estētiskās un funkcionālās izvēles. Kā arī devos līdzi uz būvniecības objektu, lai veiktu telpu uzmērīšanu un iepazītos ar objekta esošo situāciju.
Viena no svarīgākajām mācībām bija nebaidīties jautāt, jautāt jebko, kur es varu atrast tādu skapi, vai kādi ir pareizi izmēri tai mēbelei, vai cik ilgi es drīkstu strādāt pie tā uzdevuma. Galvenais ir komunicēt, jo vairāk zini par klienta vai priekšnieka preferencēm, jo raitāk aizies darbs un nevajadzēs neko labot vai sākt no sākuma.
Piepildījās vairāki mani sen loloti sapņi – ieraudzīt Milānas katedrāli, izbaudīt Venēcijas unikālo atmosfēru un klātienē aplūkot tādu izcilu mākslinieku kā Sandro Botičelli un Karavadžo darbus. Šie ceļojumi paplašināja manu redzesloku, ļāva labāk izprast Itālijas kultūras un mākslas mantojumu, kā arī sniedza jaunu iedvesmu manai radošajai darbībai un interjera dizaina studijām.
Protams, viens mēnesis man šķita par īsu, un atvadīties no jaunajiem kolēģiem nebija viegli – mājās devos ar asarām acīs. Šī pieredze man atstāja ļoti pozitīvas atmiņas un vēlmi kādreiz atgriezties Itālijā. Īstermiņa mobilitāti varu droši ieteikt ikvienam. Pat salīdzinoši īsā laika posmā ir iespējams gūt ļoti koncentrētu profesionālo un kultūras pieredzi, attīstīt jaunas prasmes un paplašināt redzesloku. Turklāt mēnesis ir pietiekami ilgs, lai iejustos jaunajā vidē un izbaudītu šo pieredzi, vienlaikus vēl nepaspējot nogurt vai pārāk sailgoties pēc mājām un tuviniekiem.
Valērija Litke
Visa mēneša laikā esmu centusies pavadīt katru dienu cik vien aktīvi var, lai izbaudītu katru dienu Brešā un Itālijā kopumā. Ierobežoja mūsu grupiņu tas, ka mūsu dzīvesvietas tika sadalītas, bet neskatoties uz to, mums izdevās saplānot kopējās pastaigas un dažus izbraucienus citās pilsētās, katru dienu iepazīstot cits citu arvien tuvāk. Karstajās dienās kopā braucām peldēties uz Gardas ezeru un akvaparku tam tuvumā, bet citās brīvajās dienās bija iespēja aizbraukt un izstaigāt tuvākās pilsētas, arī Venēciju un pat Florenci. Man, kā vēstures un mākslas cienītājai, pastaigas caur Venēcijas šaurajām ieliņām un kanāliem, Ufici galerijas, Piti pils apmeklēšana un pārējie ceļojumi noteikti paliks spilgtākajās atmiņās.
Savu praksi es nostrādāju nelielā juvelierizstrādājumu veikalā “GioiaMy”. Prakses ietvaros es galvenokārt rediģēju rotaslietu fotoattēlus, veidoju ilustrācijas un informatīvas publikācijas uzņēmuma Instagram kontam, kā arī palīdzēju ar stories un reelsveidošanu un filmēšanu. Strādāt ar tekstiem Itāļu valodā, protams, no sākuma nebija viegli, bet ātri pieradu pie svešvalodas, pat iemācījos vairākas raksturīgas rotaslietām frāzes. Mūsu priekšniece vienmēr bija laipna un atsaucīga, darba vietā tika izveidota ļoti patīkama atmosfēra, un jau mobilitātes otrajā nedēļā mūs uzaicināja uz vakariņām ar viņas ģimeni. Manuprāt, kā pirmā pieredze darbā, šī prakse izdevās veiksmīga un kopumā ļoti patīkama.
Piedaloties Erasmus+ projektos, tiek pieredzēta ne tikai dzīve savādā vidē, bet arī iepazīšanās ar savādām kultūrām. Nevar nepieminēt komunikācijas pieredzi ar citiem internacionālajiem studentiem, kas ne vienmēr bijusi pozitīva, tomēr tas tikai paplašināja manu redzesloku uz citu valstu kultūrām. Šis projekts man palīdzēja arī atrast sevi, saskatīt sevī īpašības, kuras agrāk neredzēju, kā arī pati par sevi dzīve citā valstī ir neaizstājami vērtīga pieredze, kas ļauj attīstīt paša spējas būt patstāvīgam. Es uzskatu, ka šī mobilitāte būtu vērtīgs ieguldījums katra jaunieša profesionālajai un individuālajai attīstībai.
Anna Alise Šamarina
Mobilitātes laikā, strādāju juvelierizstrādājumu veikalā “GioiaMy” kā WEB dizainere. Mans uzdevums bija veikt dizaina labojumus mājaslapā, strādājot ar WordPress Elementor. Pie mentores ieguvu daudz jaunas zināšanas un tiku galā ar daudz jauniem izaicinājumiem. RMMT iegūtās zināšanas izmantoju prakses ikdienā gan strādājot ar WordPress, gan izmantojot Adobe Creative Cloud platformas.
Doties mobilitātē uz Itāliju bija īsts sapnis. Ikdienas ritmam un niansēm spēju adaptēties jau pirmajā dienā. Bija sajūtas kā filmā, un ka viss ir iespējams. Ātri arī spēju sākt uztvert valodu un tās nianses. Šī pieredze man deva, ne tikai izpratni par to kā ir strādāt reālā darba vidē, bet arī izpratni par to, ka spēju ātri pielāgoties un iekļauties jebkurā vidē. Es Itālijā ļoti atvēros kā cilvēks un praksē gūtais emocionālais kāpums joprojām man seko arī Latvijā.
Liēlākais pagrieziena punkts Itālijā man bija izpratne, ka dzīve citā valstī nav neiespējama, un ka es vēlos tiekties uz šo mērķi. Kā arī deva man iedvesmu spert soļus šim nākotnes mērķim jau tagad. Ja rodas tāda iespēja, ir jābrauc iegūt pieredzi, jaunus draugus, atmiņas un mainīt skatienu uz dzīvi. Tas ir to vērts.
Beatrise Anna Muciņa
Erasmus projekta laikā strādāju šūšanas uzņēmumā La Fata Cucirina, kas specializējās ar apģērbu labošanu/pielāgošanu klienta prasībām. Strādājot zem šī uzņēmuma, veicu darbus kā bikšu jostas vietas diegu ārdīšana, gumijas ievietošana biksēm, pogu piešūšana, rāvējslēdzēja pāršūšana spilvendrānai, bikšu galu izmēra pielāgošana pēc klienta vēlmēm, sporta bikšu vidukļa pielāgošana. Pirmajā nedēļā vairāk bija jāārda diegi, kas ar laiku kļuva mazāk interesanti vai pat mazāk noderīgi, taču ar nākamo nedēļu vairāk spēju saņemties sarunāt ar priekšnieci vairāk šūšanas darbus. Mana darba devēja Federica, bija ļoti patīkams cilvēks ar ko sadarboties, neskatoties uz to ka mūsu komunikāciju nošķīra mūsu valodas zināšanas, mēs spējām apspriest manus prakses uzdevumus un parunāt par vispārējām lietām caur tulkotāju. Līdzi uz darbu Federica parasti ņēma līdzi savu suni Fridu, kas ieviesa pozitīvu kompāniju un skaļu klientu sagaidīšanu.
Mobilitātes laikā ar grupu daudz kur braucām, taču dažiem bija darbs arī sestdienās, kas daždien mūs apturēja no kopīgas ceļošanas, bet tik un tā daudz kopīgi redzējām, sākot ar Milānu otrajā dienā un karstākās dienās braucām uz Gardas ezeru, kopīgi izbaudot Sirmiones saldējumu.
Šī pieredze ļoti labi iespaidoja manas ceļošanas iespējas, darba pieredzi un dzīvošanu patstāvīgā vidē. Ieguvu zināšanas vairāk par Itāliju, iepazinos ar citiem Erasmus+ braucējiem no citām valstīm un guvu lielāku darba pieredzi. Kopumā atgriezos ar lieliskām atmiņām un devos mājās ar grūtām atvadām no Itālijas.
Mikella Villere
Mana Erasmus+ mobilitāte Brešā sākās ar to, ka es kopā ar savu grupu un diviem pedagogiem satikos ar absolventiem, kuri bija pavadījuši astoņus mēnešus ilgā mobilitātē. Viņi pastāstīja, ko sagaidīt mūsu prakses vietās. Pēc tam man bija pirmā diena manā prakses vietā “Republique Fabrique”, kur lielāko daļu laika pavadīju, šujot somas un penāļus, kā arī ārdot drēbes līdz pat vīlēm. Tā kā manas vadītājas bija aizņemtas ar jauno šuvēju apmācības kursiem, man tika piešķirtas vairākas brīvas dienas, kuras pavadīju atpūšoties.
Savā brīvajā laikā daudz laika pavadīju kopā ar savu Erasmus+ grupu. Devāmies pastaigās pa Brešu, kopā pavadījām laiku un izbaudījām pilsētu, tādējādi kļūstot saliedētāki. Mēs arī ceļojām pa dažādām Itālijas pilsētām, kur izbaudījām to atmosfēru, apmeklējām muzejus, baudījām ēdienu un iepazinām vietējo kultūru. Bijām Venēcijā, kur, lai gan bija ļoti daudz tūristu, mūs priecēja brīnišķīgie skati, kanāli un romantiskās ieliņas. Apmeklējām arī Milānu, kur apskatījām populārākās tūrisma vietas un gardi paēdām. Kopā ar Annu devāmies uz Bergamo, kur nācās daudz staigāt pa kalnainām ielām, taču pilsētas skati bija tā vērti. Bijām arī Sirmionē, kur peldējāmies Jamaica Beach, pēc tam baudījām gelato un skaistos ezera skatus. Florencē apmeklējām muzejus, kuros apskatījām gleznas, tēlniecības darbus un modes ekspozīcijas. Pēc tam pastaigājāmies pa pilsētu un baudījām gelato.
Šīs mobilitātes laikā ieguvu daudz jaunu draugu un apguvu jaunas šūšanas prasmes, kuru man iepriekš pietrūka. Piemēram, uzlaboju savu darba tempu un ieguvu pieredzi somu un penāļu šūšanā, ko iepriekš nebiju darījis. Esmu pārliecināts, ka šīs prasmes man noderēs turpmākajā profesionālajā karjerā.
Es iesaku citiem nebaidīties un pieteikties Erasmus+ mobilitātei, jo tā ir lieliska iespēja iepazīt darba vidi citā valstī un pilnveidot savas profesionālās prasmes. Šis projekts sniedz ne tikai vērtīgu pieredzi, bet arī iespēju iegūt jaunus draugus un pat nākotnes darba iespējas. Jārēķinās, ka ne vienmēr viss noritēs tā, kā sākotnēji gaidīts, taču arī šādas situācijas palīdz augt un pilnveidoties. Tas nemaina Erasmus+ mobilitātes galveno būtību – tā ir iespēja ikvienam izkāpt no savas komforta zonas, iegūt jaunu pieredzi un paplašināt savu redzesloku.
Henrijs Vaivars
Šajā Erasmus+ mobilitātē es nostiprināju savas problēmu risināšanas prasmes, palīdzot studentiem praktiskos jautājumos, kas saistīti ar dzīvesvietu, integrēšanos darbavietā un ikdienas dzīvi. Pateicoties šai pieredzei, es iemācījos identificēt iespējamos pārpratumus un sniegt efektīvus risinājumus daudzkultūru vidē. Mobilitāte man palīdzēja vēl dziļāk izprast jauniešu profesionālo programmu īpatnības, kas ļaus man pilnveidot savu pedagoģisko darbu.
Anna Upeniece Upeniete
Breša man paliks atmiņā kā pilsēta, kas māk pārsteigt — ar siltu uzņemšanu, pēkšņu krusu lazdu riekstu lielumā un atkal spožu sauli, it kā nekas nebūtu bijis. Mazās ieliņas, iedvesmojoša arhitektūra un cilvēku nepārtrauktā čala radīja sajūtu, ka šī pilsēta vienkārši dzīvo un elpo savā ritmā.
Šī mobilitāte man atgādināja, cik svarīgi ir prast ātri reaģēt un pielāgoties svešai kultūrai. Taču vislielākais ieguvums — vērot, kā to dara jaunieši. Cik ātri viņi uztver jaunos darba pienākumus, orientējas svešā vidē un stiprina uzticēšanos viens otram. To nevar iemācīt klasē — to var tikai pieredzēt.
Par mūsu jauniešiem var tikai priecāties un lepoties.
Sandra Kuzņecova
