Erasmus+ KA 121 VET projekta Nr. 2025-1-LV01-KA121-VET-000336155 mēneša mobilitātēs uz Guimares pilsētu Portugālē bija devušies 6 RMMT audzēkņi – ANETE VAIVODE (MF- 31 Foto), ROZE BAUMANE (MF- 31 Foto), ELĪZE ROZENTĀLE (MW -31 Mājaslapu dizains), MELĀNIJA MONTA PUIŠELE (DG-31 Grafiskais dizains), ADELĪNA VILLE (DG-31 Grafiskais dizains) un ELZA LIEPA (MA-31 Animācija) laika periodā no 2026. gada 8. jūnija – 9. jūlijam.
Pirmajā nedēļa audzēkņus ERASMUS+ pieredzē pavadīja Mediju nodaļas pedagogi ILGA BARSUKOVA un HARIJS LIEPIŅŠ.
Mūsu grupu uzņēma RMMT sadarbības partneris Portugālē, organizācija
Arts & Skills, Guimaraes.
Vairāk par mobilitāti stāsta paši dalībnieki:
Ienākot mūsu mēneša mājā, biju patīkami pārsteigta, negaidīju tik skaisti izkārtotu un omulīgu vietiņu. Ātri izdomājām kur katra gulēs, man sanāca gulēt uz izvelkamā dīvāna, bet vismaz savā istabā. Visas bijām patīkami pārsteigtas, ka katru nedēļu nāca apkopējas tīrīt māju, atstājām viņām dzeramnaudu un kaut ko no Latvijas. Sadzīvojām visas ļoti labi, nekādas nesaprašanās nebija.
Darbā man paveicās strādāt kopā ar vienu no mūsējām meitenēm – no grafikas dizaina kursa Adelīna. Strādājām “OpenVision” kompānijā. Ceļš uz darbu bija īss, bet uz mājām tikt gan bija grūtāk. Man, salīdzinot ar pārējām meitenēm, bija samērā viegls darbs, bet tik un tā nepierasts un brīžiem nogurdinošs. Katras divas/trīs dienas man tika iedoti produkti, kas jāfotografē, jāatlasa un jāapstrādā. Man pārsvarā visu laiku Adelīna palīdzēja ar produktu izkārtojumu un to tīrību, jo mums deva lielākoties strādāt kopā un tikai pēdējās dienas atsevišķi pastrādājām. Visspilgtāk atmiņā palika tā diena, kad mēs braucām uz okeāna krastiem priekš fotosesijām vēl kopā ar modeli. Visa komunikācija notika caur Adelīnas mentoru, jo viņš bija vienīgais, kas runāja angliski. Bija forši tikt ārā no ofisa un pabaudīt Portugāli. Adelīna bija priecīgākā no mums tikt pie okeāna, jo tas bija viens no viņas mērķiem – peldēties okeānā. Nogurdinošākais bija divas dienas pēc kārtas, pēc katras fotosesijas, apstrādāt bildes. Rezultāts priekšniekiem ļoti patika, iedeva mums abām kvalitatīvus pledus prakses beigās.
Ārpus darba, mēs sadalījāmies pa grupiņām, parasti pa divi vai trīs un braucām, kur vēlējāmies. Mēs ar vienu citu meiteni Elīzu divas reizes bijām Bragā, kur es esmu bijusi un zināju smuku dārzu un labu suvenīru veikalu. Es trīs reizes kopumā biju uz Porto, vienreiz visas kopā, nosvinēt “São João”, kas iekrita tieši Jāņu naktī.
Kopumā mums pa pusei paveicās, pa pusei nē ar to karstumu, jo bija tiešām silti, bet man labāk tā, nekā salt.
Šī man bija pirmā pieredze būt ārpus mājas tik ilgi, es nostiprināju savas prasmes dzīvot patstāvīgi un sastādīt budžetu sev. Profesionāli es sapratu kā tas būtu strādāt kā fotogrāfam pārsvarā ofisā, kas, manuprāt, labi mani sagatavoja darba tirgum, un kā komunicēt klienta vēlmes angliski.
Es noteikti ieteiktu Erasmus+ pieteikties tiem, kas noteikti zina, ka strādās savā izvēlētajā profesijā, savādāk atņem iespēju kādam kam tas reāli noderētu.
Roze Baumane
Savu praksi guvu mārketinga uzņēmumā 3Qinas, kur lielākoties veicu fotogrāfa darbus – apstrādāju bildes. Man piešķīra dažas mājaslapas, kurām vajadzēja vienādot dažāda izmēra bildes vienā kopīgā izmērā, apstrādāt produktu bildes – centrēt, uzlabot, atbrīvoties no fona un liekiem trokšņiem (apstrādāju 200 produktus no 700) un bija arī cita veida uzdevumi kā teksta un apstrādāto bilžu ievietošana sistēmā/mājaslapās, jaunāko produktu papildināšana ‘’newsletters’’ e-pastiem un baneru pārtulkošana spāņu, franču un angļu valodās. Man bija iespēja atkārtot savas zināšanas Photoshop un ielūkoties mājaslapas skeletā, iemācīties orientēties kodā un izjust biroja/ofisa vidi. Kolēģi bija atsaucīgi un laipni, priekšnieks ne tik.
Mēneša laikā Portugāli sanāca iepazīt ļoti maz, jo nevarēju dabūt brīvas darba dienas un vienīgais laiks, lai ceļotu, bija brīvdienās. Pāris reizes biju Porto, vienreiz Bragā un Povoa de Varzim pie okeāna. Mobilitātes sākumā aizbraucām uz Geres nacionālo parku. Kopumā daba viņiem ir ļoti skaista, man patīk reljefs un daudzie kalni, paspēju pat vienā uzkāpt- Penhas kalnā, kopā ar Adelīnu. Portugāle ir krāsaina zeme, ar daudzveidīgiem augiem un ziediem, krāšņām mājām un savdabīgu pilsētas vidi.
Personīgi, es ļoti gaidīju šo iespēju doties Erasmus + mobilitātē un tikt ārpus Latvijas robežām, jo tādā veidā var labāk iepazīt sevi, pasauli, savas robežas un iespējas. Manuprāt, atrodoties tālu prom no mājām un viens pats, tu pa īstam saproti savas vājās un stiprās puses un vari piestrādāt pie lietām, kuras vēl neesi attīstījis, piemēram, komunikācijas prasmes vai orientēšanos svešā vietā. Es noteikti iesaku visiem mēģināt un pieteikties nākotnes iespējām un nekad neteikt ‘’nē’’, jo tā dzīvē uz priekšu nav iespējams tikt.
Elza Liepa
No jūnija līdz jūlija sākumam es pieredzēju īslaicīgo dzīvi Guimaraes, Portugālē. Šī mēneša laikā es strādāju kopā ar Adrianu, no savas foto studijas ‘’Ha dias perfeitos’’, iekļāvos apkārtējā cilvēku kultūrā, pārvarēju savu zemapziņu un vismaz ar vienu kāju izkāpu ārā no komforta zonas.
Pirmā nedēļa bija emocionāli visgrūtākā, bija dienas, kad sanāca arī paraudāt. No sevis personīgi to arī gaidīju, bet laika gaitā viss mainījās, un jutos kā otrās mājās. Vislielākais glābiņš noteikti bija darbs. Strādājot kopā ar Adrianu es redzēju cik vienkārši viss var būt. No visām fotosesijām, ko redzēju, visvairāk iecienīju dabas fotosesijas ar ģimenēm. Saskaņotie tērpi, smaidīgās sejas un daži niķi padarīja šo pieredzi neaizmirstamu.
No visa, ko brīvajā laikā piedzīvoju, visneizmirstamākais noteikti bija Porto vasaras svētki ‘’Festa de Sao Joao do Porto’’. Tie ir vasaras saulgrieži, gluži, bet ne gluži, kā mūsu Jāņi. Viss, ko nakts laikā varēja dzirdēt, bija mīksto rotaļu āmuru skaņas, kuras nāca no tā, kad kādam uzsita pa galvu. Izbaudījām Portugāļu ielu ēdienus, vairākas ielu koncertus, gaismu laternu palaišanu Porto vasaras debesīs, un nobeidzām
nakti ar svētku uguņošanu. Cilvēku enerģija bija visur, ejot pa ielām katrā stūrī dziedāja un dejoja, katrs pie savas mūzikas. Nakts bija bagātīga un pilna ar piedzīvojumiem.
Es ieteiktu piedalīties ERASMUS+ projektā visiem, kuriem liekas, ka viņi neiederās šādā vidē. Visiem, kuri negrib neko mainīt, jo jūt, ka ir labi kā ir. Es to saku tāpēc, ka tā biju es pirms dažiem mēnešiem. Ja nebūtu pieteikusies projektam, es būtu palaidusi garām jaunas iespējas pieredzēt un iemācīties ko jaunu, ne tikai par sevi, bet par cilvēkiem man apkārt. Projekta laikā es iepazinos ar meitenēm, kuras pat skolas gaiteņos nebiju redzējusi. Mūsu pasaule ir tik liela, un viens lēmums var atvērt jaunas durvis ar jaunām iespējām, no kurām veras nākamās vaļā, kā ķēde. Ja ir viena atziņa, ko es no šīs pieredzes varu atstāt, tas būtu, izmantot katru dzīves sniegto iespēju, jo dažas lietas notiek tikai vienreiz.
Anete Vaivode
Mobilitātes laikā strādāju digitālā mārketinga aģentūrā “Boost My Digital”, kā WEB dizainere. Šajā aģentūrā ieguvu īstu pieredzi sadarbojoties ar klientiem, kuriem nepieciešama palīdzība uzlabot viņu sociālos medijus un kopumā digitālo vidi. Prakses laikā pielietoju iegūtās zināšanas mācoties RMMT, it īpaši grafiskā dizaina prasmes izmantojot Adobe Illustrator un Photoshop. Prakses vieta pārspēja manas cerības, jo mēneša laikā paspēju iegūt daudz vairāk pieredzes nekā likās iespējams. Es izstrādāju logo un vitrīnas dizainus kompānijām, kas tagad tiek pielietoti viņu digitālajā vidē. Tas patiešām ir liels ieguvums redzēt kā mans darbs iegūst reālu formu.
Nokļūt Ģimaraešā un ieraut sevi Portugāles ikdienas ritmā bija labākais lēmums, ko varēju pieņemt. Sveša vide un valodas barjera sākumā met izaicinājumu, taču tieši tas palīdzēja atklāt savu iekšējo spēku. Ātri vien bija skaidrs, ka spēju brīvi orientēties nezināmajā, pieņemt jaunus darba paņēmienus un bez bailēm pielāgoties. Šī pieredze nedeva man tikai profesionālo izaugsmi, tā pamatīgi nojauca manu personīgo robežu sajūtu.
Lielākais šī brauciena pagrieziena punkts bija apziņa, ka mana nākotne nav iekalta akmenī un man nav visu dzīvi jāpavada, mācoties vai strādājot tikai Latvijā. Pasaule ir atvērta, un Erasmus+ Portugālē to pierādīja praksē, dodot milzīgu iedvesmas triecienu nākamajiem soļiem. Ja tev radusies iespēja doties šādā apmaiņā, pat nešaubies, tas maina skatījumu uz dzīvi.
Elīze Rozentāle
Strādājot par grafikas dizaineri grafiskās ražotnes uzņēmumā “Grafifreitas”, spēju novērot, kā strādā pieprasīts un daudzveidīgs bizness – sākot no klientu produktu dizainu izstrādāšanas līdz pat drukai un gatavajam produktam. Pati tiku pie darba pārveidojot šīs kompānijas grafisko identitāti un viņu piedāvāto produktu dizainus, kā arī veidojot sociālo mediju publikācijas. Pie klientu pasūtījumiem piestrādāju tikai divas reizes, taču ar lielo darba apjomu, kas nāca no “rebrandinga”, nesūdzējos. Mani kolēģi un mentore bija saprotoši, izskaidroja, palīdzēja un beigu beigās kļuva par tādu kā manu otro ģimeni. Profesionāli ieguvu jeb, tā teikt, uzaudzēju spēju strādāt pēc iespējas produktīvāk un uzticēties savām spējām un potenciālam. Personīgi ieguvu pārliecību, ka nekas mani neapturēs veidot brīnišķīgas attiecības ar jauniem cilvēkiem, komunicēt un pavērt jaunus ceļus savā karjerā, pat ja došos studēt vai strādāt ārzemēs. Cik daudz es došu, tik daudz saņemšu atpakaļ.
Neskatoties uz to, ka strādāju daudz, ceļot un apskatīt apkārtni nebija problēma. Pirmajās mobilitātes dienās apskatījām Gimarainšas pilsētu, Peneda-Gerês Nacionālo parku, bet pēc tam jau patstāvīgi ar pārējām praktikantēm devāmies iepazīt Porto.
Ja Tu meklē iedvesmu, vēlies redzēt ko jaunu un sapņo attīstīt savu profesionālo līmeni – nesapņo, bet dari! Izmanto iespējas, ko sniedz Erasmus+ projekti. Tu iepazīsi pavisam jaunu atmosfēru, ēdienu, mūziku, mākslu un sevi.
Melānija Monta Puišele DG31
Mēs visi sākām strādāt pirmajā nedēļā. Es strādāju kopā ar Rozi, mēs iepazināmies ar uzņēmumu un sākām pētīt viņu produktus un sociālos tīklus, lai saprastu, ar ko mums būs darīšana. Un pirmajā nedēļas nogalē mēs apmeklējām viduslaiku festivālu mūsu pilsētā.
Pēc pirmās nedēļas mēs ar meitenēm jau bijām sadraudzējušās, un, starp citu, visu mēnesi mums nebija strīdu, visi bija ļoti draudzīgi. Mums bija viegli sadzīvot kopā. Sākās rutīna, no mājām uz darbu, no darba uz mājām. Bet tas arī bija interesanta pieredze. Otrajā nedēļas nogalē mēs ar Elzu uzkāpām kalnā, kas ir mūsu pilsētā. Tur ir funikulieris, bet mēs gribējām fizisku izaicinājumu sev, un mēs to paveicām. Tas bija skaists piedzīvojums. Pēc tam ar Elzu un Aneti devāmies uz Porto. Pasākuma dēļ pilsētas centrā nekursēja sabiedriskais transports, un vēlāk, kad sadalījāmies, līdz okeānam aizgāju kājām aptuveni 1,5 stundā. Man tas bija visspilgtākais un laimīgākais brīdis visā mobilitātē, jo tā bija mana pirmā reize pie okeāna.
Trešajā un ceturtajā nedēļā piedzīvojumu bija nedaudz mazāk, jo visi vairāk koncentrējās uz darbu. Mēs vēl dažas reizes bijām pie okeāna, tostarp man un Rozei bija fotosesija pie okeāna darba vajadzībām. Runājot par darbu, mēs ar Rozi strādājām kopā, viņa ir fotogrāfe, es grafiskā dizainere. Es palīdzēju Rozei ar fotosesijām un biju modele, bet ar grafisko dizainu man nebija tik cieša saikne. Es izveidoju sociālo mediju kontiem veidnes, bet tas arī viss. Viņi palika ļoti apmierināti ar mūsu darbu. Godīgi sakot, tas bija interesanti, lai gan reizēm grūti.
Noslēgumā, pirmo reizi mūžā svinēju Jāņus ārpus Latvijas. Bija nedaudz skumji, bet interesanti paskatīties, kā to dara citur. Portugālē šos svētkus sauc par São João, un tā skaitās par gada skaļāko nakti. Viņiem ir tradīcija sist viens otram pa galvu ar plastmasas bērnu āmuriem, lai nestu veiksmi, veselību utt. Visi laiž debesīs lukturus, bet pusnaktī palaiž lielo uguņošanu.
Adelīna Ville
Mani ieguvumi ir angļu valodas praktiska pielietošana ceļojuma laikā, kā arī portugāļu valodas pamatu apgūšana. Kultūras pieredze- iepazīšanās ar Portugāļu tradīcijām, pilsētām un vēsturi. Profesionāls ieskats- prakses vietu apmeklējumi, kas ļāva gūt papildu informāciju par nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm, tehnoloģiju un datorprogrammu izmantošanu. Tas sniedza motivāciju un iedvesmu turpmākajai profesionālajai attīstībai. Komandas pieredze- kopīgas aktivitātes, ekskursijas un sadarbība ar kolēģi un audzēkņiem. Paldies par šo privilēģiju!
Ilga Barsukova
