Foto:
Aglonas katoļu ģimnāzijā 2026. gada 29. oktobrī pēc skulptūras uzstādīšanas
No labās:
Matīss Kļaviņš, Arvīds Verza, priesteris Andrejs Aglonietis, Viesturs Krustiņš, Viktors Šuškevičs, Viesturs Veiss, Maris Liepa, Dairis Bufals, Andris Volkovs, Priesteris Bernards Vagalis.
Aglonas katoļu ģimnāzijas ēkā 2026. gada 29. oktobrī ar RMMT Koka un metālmāskslas nodaļas pedagogu līdzdalību tika uzstādīta kolēģa – tēlnieka Viktora Šuškeviča radītā skulptūra, kas veltīta izcilajam Latgales un visas Latvijas valodniekam, izglītības un kultūras darbiniekam katoļu priesterim Aloizijam Brokam. (skat. šeit )
Aloizijs Broks dzimis 1898. gadā Varakļānu pagasta Silinīkos zemnieku ģimenē. Pēc ļoti sekmīgām mācībām Varakļānu pagastskolā un Rēzeknes Tirdzniecības skolā viņš iestājās Sanktpēterburgas (Petrogradas) Romas katoļu garīgajā seminārā (darbojās no 1879. līdz 1918. gadam), kas sagatavoja katoļu priesterus Mogiļevas arhidiecēzei, kurā ietilpa arī Latgales un Vidzemes katoļu draudzes. Izglītība turpinājās Viļņas, tad Aglonas (dibināts 1920.) katoļu garīgajos semināros. 1921. gadā Broku iesvētīja par priesteri. Viņš devās studēt uz Vīnes universitāti, kur pirmais no latviešiem ieguva katoļu teoloģijas doktora grādu, tad atgriezās dzimtenē.
Ar 1925./26. mācību gadu Aloizijs Broks sāka strādāt par skolotāju, pēc tam par inspektoru Aglonas vīriešu reālģimnāzijā, bet 1929. gadā tika iecelts par Aglonas ģimnāzijas un jaundibinātās Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijas direktoru un vadīja skolas līdz padomju okupācijai Latvijā 1940. gadā. Broka vadībā tika uzcelta Aglonas ģimnāzijas lielā ēka, inženieriem vairākkārt labojot plānu pēc viņa norādījumiem. Viņš pārraudzīja Aglonas dekanāta draudzes, pārzināja Aglonas baznīcas plašo saimniecību, cēla vietējo spēkstaciju, vēlāk arī Jaunaglonas ģimnāzijas ēku. Šai laikā Aglonas ģimnāzija kļuva par vienu no lielākajām vidusskolām Latvijā, jo tanī saplūda skolēni ne tikai no dažādiem Latgales apvidiem, bet pat no Zemgales un Rīgas, gan tāpēc, ka ģimnāzijā izveidojās divi nozarojumi–klasiskais un humanitārais, gan arī tādēļ, ka tai bija viena no lielākajām un modernākajām skolu ēkām visā valstī.
Līdzās darbam izglītībā Aloizijs Brooks deva fundamentālu ieguldījumu modernās latgaliešu valodas un rakstības attīstībā. Tieši šī viņa misijas izpratne mūsdienās, kad „mazo” tautu valodas ļauj sevi izstumt no saziņas izglītībā un zinātnē, būtu nopietni pārlūkojama. Aloizijs Broks bija pirmais, kurš pārtulkoja visu Jauno Derību skaidrā, pareizā un modernā latgaliešu valodā tieši no grieķu oriģinālvalodas, nevis pastarpināti no poļu vai latīņu valodas, kā tas tika darīts vēsturiski. Viņš attīrīja rakstu valodu no novecojušiem polonismiem un ģermānismiem, veidoja un nostiprināja jaunus vārdus un jēdzienus, parādot, ka latgaliešu valoda ir pilnvērtīga, elastīga un spējīga izteikt visaugstākā līmeņa intelektuālas un garīgas domas. Lai palīdzētu lasītājiem, viņš tulkojumiem pievienoja plašus ievadus, skaidrojumus un komentārus, tādējādi veidojot arī analītisko un zinātnisko stilu latgaliski. Būdams pedagogs un žurnālu „Draugs” un „Zīdūņs” redaktors, viņš šos principus iedzīvināja praksē.
Par izcilu sabiedrisko un pedagoģisko darbību, tostarp ilggadējo darbu Aglonas ģimnāzijas direktora amatā un ieguldījumu Jaunās Derības tulkošanā latgaliešu valodā 1938. gadā Aloizijs Broks tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku (apbalvots ar ordeņa IV šķiru).
Taču Aloizijs Broks var būt piemērs arī katram, kurš grib būt un palikt Cilvēks pat viskritiskākajos brīžos. 1941. gada augustā Aglonas ģimnāzijas telpās vācu okupācijas varas iestādes bija izvietojušas vairākus simtus Daugavpils psihiatriskās slimnīcas pacientu un Grīvas patversmes bērnus. 1941. gada 23. augustā vācu virsnieki ar vietējo pašaizsardzības vienību dalībnieku palīdzību 544 šos neaizsargātos cilvēkus turpat pie ģimnāzijas aukstasinīgi nošāva un apraka divās milzīgās, iepriekš izraktās bedrēs. Šis noziegums satrieca un izsauca milzīgu sašutumu vietējo Aglonas iedzīvotāju vidū. Nākamajā dienā, 1941. gada 24. augustā Aloizijs Broks Aglonas katoļu bazilikā noturēja sprediķi, kura pamatā likts piektais bauslis – „Tev nebūs nokaut”. Šā sprediķa teksts nav saglabājies, taču ļaužu liecībās tas kļuvis par leģendu. Broks no kanceles ne tikai atklāti nosodīja slaktiņu, norādot, ka nevienai laicīgai varai nav tiesību atņemt nevainīgu cilvēku dzīvības, bet arī brīdināja vietējos iedzīvotājus neiesaistīties slepkavībās.
Broks apzinājās, kādu cenu var nākties samaksāt par tik tiešu un drosmīgu protestu pret režīma zvērībām. Šis sprediķis un Broka aktīvā nostāja pret netaisnību (viņš arī vērsās pagastnamā, lai sekmīgi izglābtu kādu kristītu ebreju sievieti no drošas nāves) nepalika nepamanīta. Broku apcietināja 1941. gada decembra beigās un nogādāja vācu Drošības policijas mītnē Daugavpilī, bet vēlāk pārveda uz Rīgas Centrālcietumu. 1942. gada pavasarī viņu, smagi novārdzinātu, atbrīvoja un viņš uz īsu brīdi atgriezās Aglonā. Tomēr jau maijā vācu varas iestādes viņu apcietināja otrreiz un deportēja uz Štuthofas koncentrācijas nometni Vācijā, kur viņš 1943. vai 1944. gadā gāja bojā. Kapa vieta palikusi nezināma.Aglonas bazilikas kriptā ir novietota urna ar zemi no Štuthofas koncentrācijas nometnes.
Aloizijs Broks, protams, ir pelnījis granītā kaltu vai bronzā lietu pieminekli, taču pagaidām tāda projekta īstenošanai trūkst līdzekļu. Taču nu Monsinjors atgriezies savā lolojumā – Aglonas katoļu ģimnāzijā. Mākslas zinātnieks profesors Ojārs Sparītis par nule uzstādīto darbu raksta: „Ievērojamo Latgales kultūras darbinieku tēlnieks Viktors Šuškevičs ir darinājis idealizētās un vertikāli izstieptās, taču mākslinieciski pārliecinošās formās, protams, piemērojot skulptūru tai paredzētās vietas mērogam. Uz tumšpelēka granīta cokola ar lakonisku uzrakstu “Dr. theol. Aloizijs Broks 1898 – 1944” novietotā balta marmorģipša skulptūra attēlo A. Broku priestera tradicionālajā tērpā ar grāmatu, kurai, kā liecina priestera, tulkotāja un pedagoga dzīves gājums, vajadzētu būt nozīmīgākajam viņa veikuma apkopojumam – Jaunās Derības tulkojumam modernajā latgaliešu valodā, kas iespiests grāmatās “Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs un Apostolu darbi” (1933) un “Apostolu vēstules un apokalipsis” (1937). Priesteri tēlnieks ir atveidojis ar nākotnē vērstu skatienu, kur pēc Aloizija Broka domām nevajadzētu pastāvēt netaisnībai, ciešanām un ļaunumam, bet visu cilvēku sirdis būtu atvērtas izglītībai un gara gaismai”.
Pašreizējā kara briesmu un draudu pilnajā laikā strādājam ar cerību un ticību, ka arī šis darbs, kas veltīts Aloizija Broka piemiņai, tuvina tieši tādu nākotni.
Teksta autors: Arvīds Verza