29.jūnijā svinīgi tika atklāts atjaunotais Iecavas evaņģēliski luteriskās baznīcas interjers, kura tapšanā nozīmīgu ieguldījumu devuši Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Koka un metālmākslas nodaļas audzēkņi un pedagogi.
Projekts tapis mācību procesa ietvaros, audzēkņiem kopā ar pedagogiem radot sakrālā interjera elementus, kas iedvesmoti no gotikas un renesanses estētikas. Darbos izmantots koks, metāls un tradicionālās amata prasmes, radot vidi, kurā vēsturiskais mantojums harmoniski papildināts ar mūsdienīgu skatījumu.
Koka un metālmākslas nodaļas vadītājs Arvīds Verza atklāšanas pasākumā uzsvēra, ka šis projekts apliecina, cik nozīmīga ir pagātnes un tagadnes sadarbība.
“Pārsteidzoša vecā un jaunā saplūšana izaicina radošu vētru pārvērst gadsimtus ar drosmīgu sadarbību. Šī partnerība pierāda, ka pagātnes izsmalcinātā meistarība var pastāvēt līdzās mūsdienu mākslinieciskajām izpausmēm.”
Viņš akcentēja, ka sakrālā vide nav tikai arhitektūras piemineklis – tā ir vieta, kur skaistums, amatniecība un kultūras mantojums turpina dzīvot.
Atjaunotajā interjerā īpaša uzmanība pievērsta dekoratīvajām detaļām, vēsturiskajām formām un krāsu risinājumiem, kas rada gotikas un renesanses iedvesmotu noskaņu un ļauj apmeklētājiem izjust senās Eiropas kultūrtelpas eleganci.
Šis projekts ir daļa no ilggadējas RMMT tradīcijas. Mācību procesa ietvaros Koka un metālmākslas nodaļas audzēkņi un pedagogi līdz šim palīdzējuši atjaunot jau 58 Latvijas dievnamus, kuri dažādos laikos bijuši pamesti, degradēti vai zaudējuši savu sākotnējo funkciju.
Šie projekti sniedz audzēkņiem iespēju iegūt praktisku pieredzi, vienlaikus dodot būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā.
Pateicamies visiem audzēkņiem, pedagogiem un sadarbības partneriem par ieguldīto darbu un profesionalitāti, kas ļāvusi īstenot vēl vienu nozīmīgu kultūras mantojuma atjaunošanas projektu.
Saite uz atklāšanas ierakstu: šeit
Arvīda Verzas runa pilnā garumā:
Pārsteidzoša vecā un jaunā saplūšana izaicina radošu vētru pārvērst gadsimtus ar drosmīgu sadarbību.
Šī dinamiskā partnerība maina tradīcijas un pierāda, ka pagātnes izsmalcinātā meistarība var pastāvēt līdzās mūsdienu mākslinieciskajām izpausmēm un iedvesmot atjautīgām tehnoloģijām. Šodien vēl joprojām dzīvo ticība, koks, metāls, meistarība un roku darbs. Krāsas un mirdzums padara telpu sakrālu
Esam modernisma un minimālisma laikmetā. Modernais liek justies skopi un atturīgi rīkoties. No iepriekšējām paaudzēm esam saņēmuši greznus interjerus vai arī tikai apbrīnas vērtas drupas un graustus. Ko mūsu paaudze atstās nākamajāmpaaudzēm?
Vēsturiskā sakrālā, arhitektoniski krāšņā vide, to atjaunojot, tiek piepildīta ar biroju, konferenču vai auditoriju telpām, raksturīgu noformējumu un aprīkojumu. Meistarīgs, kvalitatīvs, funkcionāls galds aizstāj altāri.
Bieži vien laikmetīgajā sakrālajā atjaunotnē ir maz krāsu vai to pat nav nemaz. Aplupušo mūru vai atsevišķo to detaļu muzejiska saglabāšana un demonstrēšana pretendē uz vienīgo un galveno interjera akcenta statusu. Antīkais un senais ir moderns, tāpēc daudzi izvēlas, kuru baznīcu apmeklēt, tieši vecās pasaules šarma dēļ! Mūsdienās, kad nereti draudze un pagasts vairs nespēj atjaunot greznos interjerus, trūkst līdzekļu pat tos uzturēt sakramentālās dzīves apsīkuma dēļ, skaistuma atjaunošana dievnamam kļūst par visas kopienas nepieciešamību pēc daudzfunkcionālas kultūrtelpas ar izteiktu liturģisko funkciju.
Tad nu, ienākot šeit, ir jābūt sajūtai, ka esam mantojuši, centušies saglabāt un atjaunojuši kaut ko svētu, skaistu un mūžīgu! Skaistums evaņģelizē! Lai arī viss pasaulē attīstās, dažas lietas paliek nemainīgas.
Bez samaksas par darbu, mācību procesa ietvarā, mūsu skolas diplomandi un pedagogu komanda Latvijas kultūrvidei ir atdevusi 58 zudušus dievnamus – aizmirstus, degradētus graustus, kuri labākajā gadījumā bija ierīkotas mehāniskās darbnīcas lauksaimniecības tehnikai un grīdā ieklāts asfalts (Valle); minerālmēslu noliktava ar altārdaļā izgāstu sienu traktora iebraukšanai (Kaldabruņa); noliktava, kūts, staļļi un, visbeidzot, turpat arī dzīvokļi (Īle).
Brīnumainā kārtā vairāk nekā simts gadus valstiski sargājām jeb mēģinājām nosargāt tautas kultūras mantojumu, un tomēr bija iespējams bez saskaņošanas degradēt un postīt, ar saskaņošanu – atjaunot!
Sakrālajā arhitektūrā un vidē kopumā skaistuma un varenības pretnostatījums ir pārsteidzošs! Baznīca ir Dieva nams, un vai var dot Dievam par daudz?
Mūsu darinātajos sakrālajos interjeros dvēseles siltumam ir drošas ar reliģisku, liturģijai atbilstošu, stāstošu mērķi piederīgas krāsas, lai visur, kur skaties, ir ko redzēt, sajust, uzzināt un iedvesmoties.
Izgatavotie lietišķās mākslas interjera priekšmeti ir tapuši kā iepriekšējo gadsimtu mākslas virzienu sintēze. Atšķirībā no postmodernismam raksturīgās ironijas mēs izceļam vēsturisko elementu romantisko šarmu. Kristīgā reliģija šeit kļuva par mūsu iedvesmas avotu!
