Erasmus+ KA 121 VET projekta Nr. 2025-1-LV01-KA121-VET-000336155 mēneša mobilitātēs uz Montijo un Lisabonu, Portugālē bija devušies 6 RMMT audzēkņi– KEITA BIRZGALE (DV- 31 Vides dizains/scenogrāfija),SIMONA ARISA ŠULGA (DV-31, Vides dizains/scenogrāfija), BETIJA LURDESA JERMIĻINA (TP-31Tekstilmateriālu dizains), LĪGA VAIVARE (TT-31 Tekstilmateriālu dizains), NIKS DANIELS DACJUKS (KK-32 Koka mākslinieciskā apstrāde) UN KOSTERIKS RAENS ANDERSONS (MS-31 Skaņu operators) laika periodā no 2026.gada 19. janvāra – 19. februārim.
Pirmajā nedēļa audzēkņus ERASMUS+ pieredzē pavadīja Dizaina nodaļas pedagogs ĢIRTS SEMĒVICS un Tekstilmākslas un apģērbu dizaina nodaļas pedagoģe ILUTA DOLGĀ.
Mūsu grupu uzņēma RMMT sadarbības partneris Portugālē, organizācija EPD.
Es ceļoju ļoti reti. Šī bija mana otrā reize, kad vispār biju ārpus Baltijas un pirmā reize, kad lidoju ar lidmašīnu. Portugālē arī biju pirmo reizi un tad, kad piedāvāja manam kursam iespēju pieteikties Erasmus+ mobilitātei, biju satraukusies par mobilitātes garumu.
Prakses vietās iemācījos tradicionālu portugāļu gobelēnu izšūšanas tehniku un arī pirmo reizi nodarbojos ar keramiku, tai skaitā arī virpoju. Varējām visu ņemt uz mājām un par laimi mani keramikas auskari un nepabeigtā glāze izdzīvoja lidojumu.
Lai gan uz Portugāli atlidojām laikā, kad bieži bija vētras, Montijo un Lisabonā nebija pārāk slikti laikapstākļi salīdzinot ar citām vietā Portugālē, bet lija diezgan bieži, kas, bieži vien , ierobežoja mūsu plānus. Bija prieks iepazīt citus audzēkņus no mūsu skolas, labi kopīgi pavadījām laiku kopā un labi arī sadzīvojām kopā. Mums laimējās, ka mājā bijām tikai mēs seši un pārsvarā istabiņās bijām pa divi vai pa vienam. Mīļais citronkoks joprojām ļoti pietrūkst.
Kopumā bija ļoti pozitīva pieredze un iesaku ikvienam piedalīties Erasmus+ mobilitātē. Mēnesis paskrēja ļoti ātri un vienīgais, ko nožēloju bija tas, ka nesanāca biežāk kaut kur pašiem aizbraukt, neskaitot ekskursijas, uz kurām bijām ar skolotājiem vai ar citām Erasmus+ grupām.
Līga Vaivare
Mūsu mazā divstāvīgā mājiņa atradās Montijo. Man prakse bija Lisbon (FUSE RECORDS), uz turieni katru dienu braucu ar autobusu līdz prāmim, tad ar prāmi pāri upei un tad ar metro līdz pašai prakses vietai. Praksē man bija ļoti jauki darba devēji, ar komunikāciju nebija problēmas. Nebiju domājusi, ka man būs katru dienu jāsēž ofisā un jāskicē/jārasē no 10.00 līdz 17.00 objektu/dekoru idejas, man šis darbs likās ļoti monotons un mazliet garlaicīgs. Tas palīdzēja izprast ka tieši scenogrāfijas nozare nav man, es vairāk cerēju uz butaforiju un objektu būvēšanu. Pirmajā dienā Mario mūs izvadāja pa pilsētiņu, stāstīja kas kur atrodas, kur labāk iet paēst un kā labāk izmantot sabiedrisko transportu. Nākamajās dienās iepazināmies ar savām prakses vietām un kā uz tām nokļūt. Vispār, runājot par transportu- lai autobuss piestātu ir jāpastiepj roka uz āru, bet bieži bija grūti pamanīt vai autobusa numurs ir pareizais un tad, kad atjēdzies, tas jau ir aizlidojis gar acīm. Prāmji bieži kavēja vai arī tika atcelti laikapstākļu dēļ, vispārīgi bija jauki braukt ar prāmi un izjust viļņus! Metro vienmēr bija ļoti piebāzts. Kā grupa mēs arī paši gājām pastaigāties un iepazīt Portugāli vairāk. Izstaigājām pili, baznīcas, klintis, pilsētiņas, pludmali, man ļoti patika redzēt Portugāles arhitektūru un dabas skatus. Pieredze pati pa sevi bija tā vērta, es nenožēloju, ka pieteicos. daudz ko jaunu iemācījos par Portugāli, sevi un cilvēkiem ar kuriem dzīvoju kopā to mēnesi. Iesaku visiem iespēju piedalīties ERASMUS+ projektā, jo tas ir jāpiedzīvo un jāizbauda.
Keita Birzgale
Es pavadīju 30 dienas Montijo. Paši Portugāles iedzīvotāji bija jauki, un cilvēki ar ko dzīvoju bija ļoti patīkama kompānija. Uzņēmums kurā strādāju bija ar nosaukumu “Fuse Records”, viņi organizē EDM mūzikas festivālus. Es palīdzēju ar viņu ieplānoto jubilejas festivālu, kas notiks jūlijā. Pārsvarā viņiem vajadzēja dekorācijas idejas, un kā scenogrāfe, es pavadīju lielu laiku skicējot un prezentējot viņiem idejas. Apstiprinātās idejas, kas viņiem patika, es kārtīgi un cītīgi uzrasēju. Strādājot šajā vietā es attīstīju savas spējas izmantot datorprogrammas, ko skolā biju mācījusies. Arī iemācījos kā pareizi digitāli rasēt, ko iepriekš nebiju pilnīgi apguvusi. Prakse man deva lielu ieskatu pasākuma veidošanas pasaulē. Es pabiju visapkārt visai Lisabonai, kopējās ekskursijās ar citiem, kā arī savos solo piedzīvojumos. Biju uz pilsētām kā Cascais, Sintra, Setubal, Barreiro, visas bija tik skaistas un arhitektoniski estētiskas, jutos kā sapnī. Daudz ēkas man deva iedvesmu atveidot arhitektūru savā minecraft pasaulē. Piedalīties Erasmus+ ir ļoti vērts, it īpaši ja tu esi cilvēks, kurš ar citiem nemēģina runāt. Personiski Tu ļoti attīstīsi sevi un Tu labāk iemācīsies komunicēt. Kā arī, Erasmus+ ir prakse starptautiskā vidē, kas nav iespēja, kas vienmēr būs pieejama.
Simona Arisa Šulga
Šajā Erasmus+ projektā devāmies uz Montijo, Portugālē. Prakses laikā strādāju uzņēmumā SLI Audiovisuals, kur guvu daudz jaunas pieredzes un zināšanu par skaņu operatora darbu noliktavā. Tā bija ļoti interesanta pieredze, jo iemācījos, kā darbojas skaņas tehnika un šī nozare Portugālē, kā arī ar ko tā atšķiras no citām vietām un kā cilvēki tur organizē savu darbu. Prakses laikā veicu dažādus pienākumus. Tīrīju vadus gan skaņas, gan gaismas tehnikai, lodēju vadus, kā arī darīju dažādus fiziskus noliktavas darbus. Šajā laikā apguvu svarīgas prasmes, piemēram, kā strādāt komandā un kāds patiesībā ir skaņu operatora darbs ikdienā. Komanda uzņēmumā bija ļoti draudzīga, atbalstoša un profesionāla. Tur strādāja ļoti zinoši un pieredzējuši cilvēki, kuri bija gatavi dalīties ar savām zināšanām un daudz ko man iemācīt. Pieredze šajā Erasmus+ projektā bija unikāla un tāda, kādu citur būtu grūti iegūt. Tā ietvēra gan iespēju iepazīt skaistos Portugāles skatus un kultūru, kā arī iegūt praktisku izpratni par darbu komandā un dažus no skaņu operatora ikdienas darbiem.
Kosteriks Raens Andersons
Prakses laikā es strādāju uzņēmumā “Guerreiro & Silveira, LDA”. Tur man bija iespēja izmēģināt dažādus radošus darbus un apgūt jaunas prasmes. Viens no interesantākajiem darbiem bija Arraiolos gobelēna izšūšanas tehnika. Tā ir tradicionāla portugāļu tehnika, kurā ar īpašu izšūšanas veidu tiek veidoti dekoratīvi paklāji un tekstila darbi. Sākumā šī tehnika šķita sarežģīta, jo bija nepieciešama liela precizitāte un pacietība, bet ar laiku es to apguvu arvien labāk. Man ļoti patika redzēt, kā no vienkārša auduma pamazām veidojas skaists raksts. Papildus tam mēs strādājām arī ar mālu – veidojām dažādus dekoratīvus priekšmetus un izmēģinājām dažādas formas un idejas. Darbs bija ļoti radošs un ļāva attīstīt iztēli. Brīvajā laikā mums bija iespēja apskatīt Lisabonu un tās apkārtni. Lisabona ir ļoti skaista pilsēta ar bagātu vēsturi un kultūru. Mēs apmeklējām vairākas iespaidīgas baznīcas, apskatījām dažādas statujas un vēsturiskas ēkas. Pilsētā ir daudz šauru ieliņu, krāsainu ēku un skaistu skatu vietu. Ļoti patika arī vietējo cilvēku attieksme – viņi bija draudzīgi, atsaucīgi un vienmēr gatavi palīdzēt. Interesanti bija arī vērot portugāļu ikdienas dzīvi, viņu tradīcijas un kultūru. Dzīvošana citā valstī palīdzēja man labāk iepazīt sevi un iemācīja pielāgoties dažādām situācijām. Es noteikti ieteiktu citiem studentiem piedalīties Erasmus+ programmā. Tā ir lieliska iespēja iegūt jaunu pieredzi, iepazīt citas kultūras un satikt jaunus cilvēkus. Šī programma palīdz attīstīt gan profesionālās, gan personīgās prasmes un dod iespēju redzēt pasauli no cita skatpunkta. Man šī pieredze bija ļoti vērtīga, un esmu pateicīga par iespēju tajā piedalīties.
Betija Lurdesa Jermiļina
Man bija ļoti labi darba apstākļi, sākumā restaurēju 2 parastus Vīnes krēslus, tad 2 rokoko krēslus, atrestaurēju 2 skapjus un 1 kafijas galdiņu, tad restaurēju 2 dizaina krēslus un laboju 1 baroka krēslam detaļu. Pašās beigās līmēju vairākus portugāļu ražotos krēslus (kopā 14), tajā iekļāvās visu krēslu pārlīmēšana un defektu slēpšana. Pats arī ar darba devēju uztaisījām riekstkoka durvis ar stikliem priekš slavena portugāļu aktiera. Man bija diezgan maz brīva laika tāpēc ka pārsvarā strādāju, bet biju arī pastaigājies pa centru, un biju ļoti iepriecināts redzot visu seno laiku arhitektūru. Manuprāt, Portugāles galvaspilsēta ir smukāka, lielāka un greznāka nekā Rīga, bet dēļ tā arī ir liels skaits cilvēku, kas dzīvo centrā. Sabiedriskajā transporta sistēma arī atšķīrās, bet sliktā veidā, tāpēc ka visi cilvēki tikai var iet un reģistrēt savu elektrisko biļeti caur sabiedriskā transporta priekšējām durvīm. Tas rada 2 lietas kas man nepatīk. Pirmā lieta bija tas ka izveidojas garas rindas, lai iekāptu transportā. Otrā lieta ir tā, ka transports vienmēr ir nenormāli pilns. Bet vispārīgi nebija tik sāpīgs tas viss pasākums un tiešām es ieguvu ļoti daudz, arī ieskaitot to ka brauciens ir apmaksāts un ir arī organizātors, kas ir uz vietas netālu un kas gan palīdz, gan dod informāciju. Darbinieki bija ļoti jauki.
Niks Daniels Dacjuks
